_edited.png)
CARE projekts jūs sveic
Par Projektu
Sociālā nāve tiek definēta kā “stadija, kad cilvēkiem vairs nav nekādu cerību iesaistīties sociālajās lomās un tie tiek uzskatīti par mirušiem, lai gan bioloģiski ir dzīvi; cilvēki, kuri apstākļu spiediena rezultātā ir zaudējuši piederības sajūtu grupai, kultūrai vai vietai”. Sociālās nāves pieredzei patiešām ir dziļa ietekme ne tikai uz indivīdiem (piemēram, izolācija, depresija), bet arī sabiedrības līmenī (piemēram, zemāks produktivitātes līmenis, neefektīvs darbaspēks).
Neraugoties uz sociālās nāves fenomena nozīmīgumu, tas ir palicis nepamanīts gan pieaugušo izglītībā, gan darba tirgū. Šis trūkums ir jānovērš, ņemot vērā, ka izglītība nodrošina sabiedrības progresu, un darbaspēks (t. i., jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi) ir joma, kurā ir potenciāls veicināt vai novērst sociālās nāves gadījumus. CARE projekta mērķis ir aizpildīt šo plaisu, kas saistīta ar sociālās nāves fenomenu, palielinot informētību par tā pastāvēšanu un atbalstot sociāli mirušo personu iekļaušanu, jo īpaši integrējot sociālās nāves koncepciju pieaugušo izglītības programmās un iekļaujošā mazo un vidējo uzņēmumu darbībā.
Tādējādi CARE projekts galvenokārt ir paredzēts pieaugušo izglītotājiem un mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem, kā arī pieaugušajiem izglītojamajiem pastarpināti. Lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus, CARE projektam ir šādi uzdevumi:
-
Izglītot pieaugušo izglītotājus un mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjus par sociālās nāves fenomenu vietējā/reģionālā/valsts/Eiropas līmenī, stiprinot viņu spējas ar empātijas līmeņa paaugstināšanu.
-
Sniegt pieaugušo izglītotājiem un mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem norādījumus, resursus un pamatus padziļinātai izpratnei par sarežģītām vajadzībām un trūkumiem sociālās nāves novēršanas jomā, kas ir daļa no to sociālo un aktīvo pilsonisko spēju ilgtspējīgas attīstības.
-
Noteikt kopīgu pamatu kopīgām vērtībām, interesēm un vajadzībām, ko ietekmē dažādas lomas izglītības un darba attiecībās, lai konstruktīvi veicinātu tolerantas sabiedrības izaugsmi.
-
Sekmēt pieaugušo izglītojamo sagaidāmo produktīvo karjeru un labklājību, vienlaikus aizsargājot potenciālos upurus no sociālās atstumtības ceļu attīstības.
Erasmus +
"Erasmus+" ir ES programma, kuras mērķis ir atbalstīt izglītību, apmācību, jaunatni un sportu Eiropā. Tās aplēstais budžets ir 26,2 miljardi eiro. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējās programmas (2014–2020) finansējums. Programmā 2021.–2027. gadam liela uzmanība ir pievērsta sociālajai iekļaušanai, zaļajai un digitālajai pārejai un jauniešu līdzdalības demokrātiskajā dzīvē veicināšanai. Tā atbalsta prioritātes un darbības, kas noteiktas Eiropas izglītības telpā, Digitālās izglītības rīcības plānā un Eiropas Prasmju programmā. Programma arī: - atbalsta Eiropas sociālo tiesību pīlāru, - īsteno ES jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam, - attīsta Eiropas dimensiju sportā. "Erasmus+" piedāvā mobilitātes un sadarbības iespējas šādās jomās: augstākajā izglītībā, profesionālajā izglītībā un apmācībā, skolā, izglītībā (tostarp agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē), pieaugušo izglītībā, jaunatnē un sportā.
PARTNERI
Latvijas Darba aizsardzības speciālistu asociacija (LDASA)
Latvijas Darba aizsardzības speciālistu asociācija (LDASA) biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta 2005.gada 10.jūnijā.
LDASA mērķis ir apvienot darba aizsardzības speciālistus – fiziskas un juridiskas personas, kuru darbība ir vērsta uz drošas un veselīgas darba vides radīšanu un nodrošināšanu, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības.
LDASA kā pieaugušo izglītotāji nodrošina apmācību darba aizsardzības speciālistiem, kas strādā par pedagogiem universitātēs, VET, CVET, ADU un skolu sektorā, kā arī speciālistiem, kas strādā ražošanas nozarē.
Omnia (est.2022) sadarbojas visā pasaulē, lai veidotu ilgtspējīgu tagadni un nākotni. No saviem Kipras birojiem Omnia komanda izstrādā ilgtspējīgus risinājumus, izmantojot konsultācijas, pētniecību un attīstību. Omnia piedāvā specializētus pakalpojumus publiskajam un privātajam sektoram tādās jomās kā ilgtspējīgas inovācijas, ESG, aprites ekonomika, viedās pilsētas, ilgtspējīga mobilitāte, vides inženierija un citas. Viņi pārveido inovatīvas idejas kvalitatīvos projektos tādām programmām kā "Apvārsnis Eiropa", Interreg, EKA un Erasmus+. Komandai ir vairāk nekā 55 gadu apvienota projektu vadības pieredze.
_edited.jpg)
Asociācija DISORA, bezpeļņas NVO no Mariboras (Slovēnija), kuras mērķis ir veicināt pozitīvu un ilgtspējīgu attīstību izglītības, kultūras un sociālās attīstības jomā. Mūsu galvenās darbības ietver kultūras un sociālo integrāciju, pamatprasmju izglītību un aktīvu pilsoniskumu. Mēs izstrādājam un īstenojam starptautiskus projektus, mācību programmas un mācību materiālus, kā arī apmaināmies ar inovatīvu praksi un pārbaudām to. Ar profesionāļu tīklu un kontaktiem ar iestādēm un ieinteresētajām personām vietējā un ārvalstīs, mūsu partneru tīklā ietilpst aptuveni 50 organizācijas.
Aktivitātes
1
Mācību Laboratorija
Tas bija vienas dienas pasākums, kura mērķis bija veicināt izpratni un zināšanas par sociālās nāves fenomenu partneru, pieaugušo izglītotāju, psihologu un mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvju vidū. Šīs aktivitātes laikā partneri sniedza ieskatu sociālās nāves fenomenā no dažādiem aspektiem, tostarp: 1) sociālās nāves fenomens no darba aizsardzības perspektīvas; 2) sociālās nāves fenomens no pieaugušo izglītības perspektīvas; 3) sociālās nāves ietekme uz darbaspēku. Aktivitātes laikā partneri arī apkopoja informāciju par mērķa grupu pieredzi un problēmām, tādējādi iegūstot pilnīgāku priekšstatu par sociālās nāves fenomenu no mērķa grupu perspektīvas.
2
Ziņojums par sociālās nāves izpratnes pamata kartēšanu
Pamata kartēšanas ziņojums tika izstrādāts, balstoties uz aptaujas rezultātu apkopojumu, kurā tika iekļauti jautājumi, kas izveidoti, pamatojoties uz 1. aktivitātes (t. i., Mācību laboratorijas) laikā identificētajām perspektīvām, problēmām, vajadzībām un definīcijām. Aptaujas, kas tika izstrādāta šīs aktivitātes ietvaros, mērķis bija sasniegt vismaz 96 mērķa grupu pārstāvjus, tostarp pieaugušo izglītotājus, mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjus un pieaugušos izglītojamos. Ziņojuma pamatā bija šīs aptaujas rezultāti, un tajā tika sniegta visaptveroša sākotnējās situācijas analīze par sociālās nāves fenomenu iepriekš minētajās mērķa grupās.
3
Digitālais Ceļvedis Sociālās izolācijas shēma: uzvedības modeļu skaidrojums
Digitālajā ceļvedī tika iekļautas tēmas, kas balstījās uz vajadzībām un izaicinājumiem, kuri tika identificēti pamata kartēšanas ziņojumā. Interaktīvais saturs ir paredzēts pieaugušo izglītotājiem, mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem, kā arī personām, kuras piedzīvo sociālo nāvi.
No pieaugušo izglītotāju un mazo un vidējo uzņēmumu perspektīvas digitālais ceļvedis tiek izmantots, lai veicinātu izpratni par sociālās nāves attīstības procesu un shēmu veidošanos kā līdzekli sociālās nāves fenomena attīstības posmu izpratnei, sekmējot sociālās nāves skarto personu atpazīšanu, empātiju un iesaisti.
Savukārt no sociāli izolētu indivīdu (vai personu ar paaugstinātu sociālās nāves risku) perspektīvas digitālais ceļvedis kalpo kā līdzeklis informētības palielināšanai par sociālās nāves fenomena pastāvēšanu, sniedz ieteikumus sociālās atstumtības shēmu attīstības riska mazināšanai un ļauj indivīdiem piedzīvot lēmumu pieņemšanas scenārijus, atspoguļojot iespējamo izvēļu sekas.
4
Sociālās nāves izpratnes kampaņa un sociālās nāves izpratnes pārbaudes ziņojums
Sociālās nāves izpratnes kampaņas mērķis bija maksimāli palielināt ar projektu saistīto materiālu sasniedzamību plašākai auditorijai. Kampaņas plāns tika izstrādāts tā, lai nodrošinātu iespējami plašu sasniedzamību dažādām mērķgrupām, tostarp pieaugušo izglītotājiem, mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem un pieaugušajiem izglītojamajiem.
Kampaņas tika organizētas kā ievada pasākumi un viens galvenais pasākums katrā partnervalstī. Pasākumu laikā mērķa grupas tika iepazīstinātas ar projekta materiāliem, tostarp digitālo ceļvedi, tādējādi papildinot savas zināšanas un prasmes par sociālās nāves fenomenu.
Pēc katrā valstī īstenotajiem pasākumiem tika veikta pēcpasākuma aptauja un izstrādāts izvērtējuma ziņojums, lai salīdzinātu rezultātus ar pamata kartēšanas ziņojumu un novērtētu mērķa grupu zināšanu progresu par sociālās nāves fenomenu.